Steampunk izskatā esošās pils klinkšķēšana un rīboņa, smieklīgi straujš gaudošana, kas dejā slaucīja jauno Sofiju augstu virs pilsētas namiem, jaunais Markls pārveidoja sevi par vecu vīrieti un staigājošo - bet ne runājošo - putnubiedēkli, kurš palīdz vecajai Sofijai veļā. Tiem, kas redzējuši Studio Ghibli’s Howl’s Moving Castle , šīs ainas ir viegli atsaukt atmiņā, taču pietiekami jautri tās nav grāmatā.
Jā tā ir taisnība. Pirms Hajao Mijazaki, iespējams, atdzīvināja vienu no savām krāsainākajām un apburošākajām romantiskajām animācijas filmām, Howl’s Moving Castle bija grāmata, kuru sarakstīja angliete, vārdā Diāna Vīna Džonsa . Grāmata tika izdota 1986. gadā, un, ja jūs tam varat ticēt, tā ir piepildīta ar vēl lielāku romantiku un humoru nekā Mijazaki 2005. gada adaptācija - nemaz nerunājot par to, ka grāmatai ir divi turpinājumi!
Kā ilggadējs Ghibli fans, kurš no pirmā acu uzmetiena iemīlējās Haula un Sofijas mīlasstāstā - vai varbūt vienkārši Haulā -, tas man bija diezgan pārsteidzošs jaunums. Bet, tā kā grāmata bija atrodama bibliotēkas plauktos gandrīz 20 gadus pirms studijas Ghibli nonākšanas pie stāsta, bija tikpat neizprotami, ka es nekad nezināju, ka šī grāmata pat pastāv, nemaz nerunājot par to, ka stāsts turpinājās vēl divām grāmatām.
Lai gan Studio Ghibli patiešām palīdzēja radīt stāstu Howl’s Moving Castle plašākai auditorijai ne Džonsa, ne viņas grāmata nav pieminēta filmas kredītpunktos vai reklāmklipā. Turklāt Džonsa, kura aizgāja mūžībā 2011. gadā, nebija pat pazīstama ar savu stāstu par Haulu un Sofiju.
Tā vietā bērnu daiļliteratūra un fantāzija kļuva populāra Chrestomanci hronikas , kas seko maģisko ģimenes locekļu Kristofera un Kača daudzveidīgajiem Visuma piedzīvojumiem. Daudzus gadus, man par lielu nepatiku, grāmata Howl’s Moving Castle ir dzīvojis Džonsa pazīstamāko seriālu ēnā - plus es un, iespējams, daudzi fani, vienmēr neapšaubāmi saistīju stāstu ar Mijazaki ierasto radošo spožumu.
Tomēr to nevar apgalvot, kad Mijazaki atveda Howl’s Moving Castle uz lielā ekrāna, tas bija sākums grāmatas atgriešanās uzmanības centrā. Džonsa romāns ieguva Fīniksas balvu par labāko bērnu grāmatu 2006. gadā, gadu pēc filmas pirmizrādes, kad grāmatas tika pārdotas Howl’s Moving Castle krietni pārsniedza, kad tā pirmo reizi izlaista. Galu galā ar 1,5 stundām Hauca vienkārši nepietiek - daudz labāk, ja tajā ir 429 lappuses.
(attēls: Greenwillow Books)
Līdz tam Chrestomanci grāmatām bija pievērsta visa uzmanība, un dīvainā kārtā par tām nekad nav bijusi neviena filma, sacīja Džonss intervija ar Izdevēji katru nedēļu atpakaļ 2008. Tagad Gaudot grāmatas tiek meklētas visā pasaulē, tāpēc tas ir jauki. Un cilvēku gājiens, kas jau bija milzīgs, ir pieaudzis - divkāršojies un trīskāršojies - no visiem cilvēkiem, kuri vēlas apprecēties ar Haulu.
Par laimi, Haulas garie mati, velnišķīgais šarms, mirgojošie auskari un stikla zaļās acis, kā Sofija viņus grāmatā sauc, visi ir patiesi oriģinālajam stāstam - tāpat kā jaunajai Sofijai ir kautrība, pirms viņu apmeklē savas ģimenes cepuru veikalā atkritumu ragana un pārvērtās par spurgu, vajadzīgu tīrīt, 90 gadus vecu sievieti. Ideja par Sofijas pārveidojošajiem varoņiem patiesībā ir radusies no nesen atklātajiem un ļoti smagajiem Diannas piena alerģija Viņa noslēpumaini gandrīz zaudēja kāju izmantošanu un nācās staigāt ar nūju.
Grāmatas kopējais stāsts ir līdzīgs filmai - pēc pārvēršanas par vecu sievieti Sofija aizbēg no mājām un negaidīti nonāk burvju Haula kustīgajā pilī kā apkopēja. Sophie, strādājot ar pils skaļi dzirdamo uguns dēmonu Calcifer, mēģina atrast veidu, kā pārtraukt savu lāstu, kā arī atbrīvot sievieti Howl no senās burvestības, kurai viņš, šķiet, ir paverdzināts.
Protams, tāpat kā lielākajai daļai grāmatu, kas veidotas filmās, ir arī dažas atšķirības. Piemēram, filmas bez nosaukuma pilsēta faktiski tiek dēvēta par Ingary, un izejmateriāls Sofija ir vecākā no nevis divām, bet trim māsām, abus jaunākos brāļus un māsas saucot par Martu un Letiju. Vienā grāmatas brīdī Hauls krīt uz Letiju, kura, izrādās, patiesībā ir pārģērbusies Marta. Ghibli Markls grāmatā faktiski tiek saukts par Maiklu un ir garš, tumšs un skaists jauneklis, nevis mazais, pusaudžu rudmatis Mijazaki adaptācijā.
Lai arī kalcifers manierēs ir vienāds, grāmatā ir aprakstīts kā daudz vairāk līdzīgs dēmonam, kas izgatavots no savvaļas zilām liesmām, ar zaļām liesmām matiem un sarkanām acīm.
Džonss, protams, redzēja filmas pirmizrādi un teica a pēc filmas intervija ka viņas iemīļotākās ainas bija no krītošajām zvaigznēm, kur pils krīt pa gabaliņiem un, protams, viņas mīļotajam kalciferam.
Es domāju, ka uguns dēmons Calcifer bija brīnišķīgs, intervijā sacīja Džonss, kurš Mijazaki filmu raksturoja kā bagātu un dīvainu. Viņa piebilda: Viņš nebija tāds, kādu es viņu attēloju grāmatā, bet viņš bija brīnišķīgs.
Pats Haula kustīgais pils arī grāmatā ir ļoti atšķirīgs, un to patiešām raksturo kā garu un plānu, smagu un neglītu. Tā kā Mijazaki pils drīzāk izskatās kā diskombobulēta nepareizas rotaļlieta - daudz krāsaināka un pievilcīgāka.
(attēls: Studio Ghibli)
Džonsa tajā pašā intervijā teica, ka vispirms redzēja Mijazaki attēlus, pirms redzēja filmu, un nodomāja: Šī nav pils, kuru es uzrakstīju. Bet man tas patika, ka tai bija sava atšķirīga un bieži vien diezgan draudīga personība. Mana pils bija gara, plāna un veidota no, iespējams, ogļu blokiem ... Mijazaki to ir iztulkojis fantāzijas veidā.
Bet, iespējams, visvairāk pārsteidzošā atšķirība, neatdodot pārāk daudz spoileru, ir tā, ka attiecības starp Haulu un Sofiju lielākajai daļai grāmatas ir ļoti nestabilas. Viņi patiešām nevar ciest būt viens otram blakus, un tas rada komisku stāstījumu. Mijazaki filmā Sofija ir diezgan aizrauta ar Haulu no sākuma, un Hauls ļoti ātri pieliek viņai piekariņus, uzreiz atklājot, ka zina, ka viņa ir apburta. Tas grāmatā nav tik daudz.
Par Sofijas burvību Kalifers zina tikai lielāko daļu stāsta, un Hauls un Sofija ir ļoti viens otram pie rīkles, starp Sofijas nemitīgo tīrīšanu un Haula nemitīgo vajāšanu pēc meitenēm, kas nav Sofija. Protams, viņu pieķeršanās pieaug, tāpat kā filmā, taču Džonsa romānā ir vēl daudz izbaudījumu, kas papildina pavisam jaunus varoņus un burvīgus piedzīvojumus, no kuriem neviens filmā vispār nav redzams.
Grāmatas iekšpusē ir arī veltījums: Šis ir paredzēts Stefanam, un turpina paskaidrot, ka Džonss sāka rakstīt Howl’s Moving Castle pēc tam, kad ideju viņai ieteica jauns zēns skolā, kuru viņa apmeklēja. Viņš lūdza viņai uzrakstīt grāmatu ar nosaukumu The Moving Castle, un stāsts piedzima. Bet Džonsai ir savi cieši saistīti ar šo stāstu, jo viņa pati ir vecākā no divām māsām, pašas alerģijas kaites aizsāka Sofijas radīšanu un viena no viņas briesmīgākajām tantēm bija atkritumu raganas paraugs.
ko nozīmē izaicinājums valodā uno
Varbūt tāpēc Džonss nolēma, ka nepietiek ar vienu grāmatu par Haulu un Sofiju, turpinot rakstīt divus turpinājumus Howl’s Moving Castle . Pils gaisā ( Howl’s Moving Castle 2) notiek gadu pēc Haula un Sofijas sākotnējā stāsta un koncentrējas uz zemēm, kas atrodas tālu uz dienvidiem no Ingary, kur satiekas un iemīlas jauna princese ar paklāju tirgotāju Abdullah. Kad princese tiek nolaupīta, Abdulla lido uz sava burvju paklāja, lai viņu glābtu, bet ne pirms Howl un Sophie nokļūst haosā.
2008. gadā Džonss arī publicēja Daudzu ceļu māja ( Howl’s Moving Castle 3), kas stāsta par varoni Šarmainu Beikeru, kura, pieskatīdama sava dižā tēvoča mājiņu, atklāj, ka māja var saliekt telpu un laiku un satiek vairākus burvju draugus dažādās maģiskās pasaulēs. Viena no šīm pasaulēm ir Karaliskā savrupmāja, kur karalis un viņa meita izmisīgi meklē leģendāro Elfgift. Nav ilgi, kamēr noteikta burve Sophie tiek izsaukta palīgā ar Haulu un Kalciferu.
Neskatoties uz atšķirībām starp Howl’s Moving Castle un Mijazaki filmas adaptāciju, Džonss saka, ka tieši filmas dēļ stāstam tika dota jauna dzīve un jauna fanu bāze.
[Mijazaki] saprata manas grāmatas tā, kā neviens cits nekad nav darījis, intervijā sacīja Džonss par filmu. Ja jūs kādu mīlat pietiekami, arī jūsu apkārtnē notiek visdažādākās neparastās lietas, un jūs varat sasniegt lielas lietas, pat ja pasaule sabrūk gabalos jums apkārt ... Ja vēlaties, tā ir sava veida burvju forma.
(attēlā redzamais attēls: Studio Ghibli)
Viktorija Deivisa ir ārštata žurnāliste The Mary Sue un citās publikācijās visā ASV, piemēram, Isthmus, Capital Times, SDNews un Hidden Remote. Viktorija, kas ir Otaku meitene, mīl visu mākslu un izklaidi. Viņai ir īpaša interese par animēm un filmām, lielāko daļu sava brīvā laika pavadot filmās vai ar degunu mangā.
Mary Sue var nopelnīt filiāli par produktiem, kas iegādāti, izmantojot saites.
Vai vēlaties vēl šādus stāstus? Kļūstiet par abonentu un atbalstiet vietni!
- Marijai Sjū ir stingra komentāru politika, kas aizliedz, bet neaprobežojas ar to, personiskus apvainojumus kāds naida runa un troļļošana. -
